Tā – šorīt ne tikai veiksmīgi pagriezām pulksteni par stundu uz priekšu, bet arī saņēmāmies atklāt skriešanas sezonu. Tā vai citādi, bet tagad visiem par to liels prieks – kuram tas izpaužas noguruma veidā, kuram tieši otrādi ar enerģijas pieplūdumu (man) un vēl kādam ar ilgi gaidīto mieru – mūsu suņam Lorai, kuru esam pieradinājuši pie slodzes un tagad nekas cits neatliek kā vismaz reizi nedēļā ar viņu kopā noskriet 7-10km 🙂
Tad nu tagad tikai uz priekšu – vismaz 2 reizes nedēļā jāskrien. Līdz tās būs vismaz 4 reizes nedēļā. Maratonam vēl nepieteicos. Pagaidām iekšēji protestēju pret tā komerciālo formu. Skriet varu arī bez speciāli noorganizētiem pasākumiem, ko arī daru… Bet nu redzēs – kas zina, varbūt nostrādās bara instinkts un tomēr pieteikšos uz 10km distanci. Vairāk pagaidām negribas.