LigaRo

par visu ap mani… tikai ne darbu…

Velo eksperiments 22/10/2012

Filed under: Piedzīvojumi — LigaRo @ 18:25
Tags: , , ,

Finišs

Beidzot tas ir izdarīts no A līdz Z. Pirms gada atklāju velo pārgājienu burvību – orientējoši 3 dienas uz riteņa ar vidēji 30-50 km dienā pa Latviju jaukā un jautrā kompānijā.

Iepriekš izbraukājām Latgali jeb Daugavpils apkārtni ar Kombuļiem, ieskaitot 😉 Šogad, kad sekoja uzaicinājums piedalīties, man bija vienalga – kur, ņēmu atvaļinājumu un braucu – uz Duntes pusi. Vēl jo vairāk – pašiem nekas cits kā ritenis nebija jāgādā, jo kompānijā bija izcils pasākumu plānotājs no maršruta līdz nakšņošanai un ēdienreizēm.

Pēc otrā velo pārgājiena man radās vēlme attīstīt ideju tālāk. Sapratu, ka tur nav nekā sarežģīta nedz no plānošanas, nedz no realizācijas viedokļa, vaig tikai gribēt. Un tā radās doma izmēģināt velo braucienu uz lauku mājām, kas ir aptuveni 110 km no Rīgas Kurzemes virzienā. Protams, vienā dienā visu gabalu nobraukt, turklāt, pa šosejas malu, nebūtu nedz viegli, nedz baudāmi. Bet tādēļ jau ir vilciens, lai lielāko pusi ceļa saīsinātu un velo braucienam atvēlētu reāli pieveicamos līdz 50 km dienā.

Torņkalna stacija

Pirmais mēģinājums bija jau septembra beigās, kad vēlme realizēt domu bija tik spēcīga, ka nekādi šķēršļi nebūtu atturējuši. Toreiz cēlos ar modinātāju, lai 9:00 izbrauktu no mājas uz Torņkalna staciju – es, mans sporta ritenis un vienmēr uzticamais suns uz bagāžnieka 😉 Vilciens pienāca precīzi 9:25. Ierausos tajā iekšā (ar velo + suni somā uz 9 kg tas ir gana ekstrēmi, ņemot vērā, ka kāpiena augstums ir vismaz 1 m, ja ne vairāk, turklāt, vieta vilcienā ritenim ir krietni ierobežota) un ceļojums varēja sākties.

Pa ceļam mani izklaidēja sieviete ap 40 gadu vecumu, kura arī palīdzēja iecelt riteni vilcienā. Izrādījās, ka viņa dzīvo Ziepniekkalnā un regulāri brauc ar vilcienu uz darbu kā pārdevējai veikalā Majoros. Viņa man stāstīja, ka ļoti līdzīgu jaku manējais redzējusi piemājas humpalās – krāsa ļoti patīkot un, ja vien tā tur vēl būs, manā iespaidā tomēr nopirkšot.. Neesot bijusi dārga… daži lati.. Daudz uzzināju arī par viņas bērniem – dēlu 21 gada vecumā un meitu ar znotu. Viņiem visiem esot tradīcija svētdienās iet uz dievkalpojumu Torņkalna baznīcā, kur pēc tam var jauki pasēdēt un pacienāties ar baznīcas saldumiem saviesīgajā pasākuma daļā. Bet sievietes uzmanību es pievērsu ne jau ar riteni, kuru sparīgi cēlu vilcienā Torņkalna stacijā, bet gan ar suni. Tas patika visiem vilciena pasažieriem – visi smaidīja un uzrunāja manu Loru, to ieraugot. Bet arī man tika kāda uzmanības palieka 😉 Un mana ceļa biedrene vispār teica, ka suņu saimnieki visi ir savādāki – labāki cilvēki… Tur es viņai ar prieku ticu 😉

Bet nu jā – novirzījos no tēmas. Iesildošā daļa vilcienā beidzās pēc pusotras stundas, kad vilciens piestāja gala stacijā Tukums 2. Tur mēs ar Loru ieriktējāmies uz riteņa un īstais piedzīvojums varēja sākties.

Pirmais mērķis bija tikt līdz Tukuma aplim, kas ir aptuveni 1 km no vilciena stacijas. GPS palīdzēja noorientēties, lai apli atrastu bez problēmām. Tālākais ceļš jau bija labi zināms – tikai taisni vien līdz galamērķim – no Tukuma apļa Zemītes virzienā līdz pat Vānei, kas ir tieši 43 km.

Vāne

Par nobrauktajiem km varu tikai komentēt to, ka tā bija pirmā reize, kad es pamanīju, ka praktiski viss ceļš ir neliels kāpums uz augšu, kas bez zirgspēkiem nemaz tik viegli nepadodas, turklāt, ceļš bija lielāko tiesu klajš un vējiem brīvi pieejams, lai tie mani vēl nedaudz rudenīgi rotaļājoties papildus pamocītu… Rezultātā plānoto max 2 stundu vietā nocīnījos vismaz 2,5 stundas un galā ierados priecīga, ka tas ir izdarīts un ka vairs tālāk nekur nav jāminas 😀 Īpašs gandarījums bija par to, ka es to pieveicu viena un neļāvos slinkumam vai bailēm vai citām atrunām brīdī, kad nedabūju sev kompāniju, izņemot suni. Tomēr atpakaļ ceļā tētis mani nocēla no trases – iekrāmēja riteni mašīnā un teica, ka riteni dabūšu tikai Rīgā. Es arī daudz nelauzos, jo velo brauciena vietā man bija iespēja ieiet radu lauku pirtiņā Kandavā, ko jutos godam nopelnījusi 😉

Vāne krustcelēs

Pēc šī brauciena mājās Rīgā ierados lepna un nostāstu pilna par velo eksperimentu, ar ko ieintriģēju draugu arī pamēģināt. Šoreiz viņš bija tas, kurš mani pierunāja un es arī ļāvos – vēl viens piedzīvojums! Attiecīgi pagājušajā nedēļas nogalē atkal ceļojums sākās Torņkalna stacijā. Tikai šoreiz gala stacija bija Tukums 1. Tas nozīmē 2-3 km līdz Tukuma aplim caur pilsētu, kur tālāk atkal ir tas pats ceļš caur Zemīti uz Vāni.

Iepriekšējā reizē, kad braucu viena, es speciāli izvēlējos vilcienu, kurš brauc līdz Tukums 2, lai izvairītos no brauciena kalnā pie Tukums 1. Šoreiz izvēles nebija – piepūtu vaigus un minos kalnā. Starpcitu – tur ir velo celiņš no pašas stacijas līdz pat aplim, ko atklājām procesā! Tikai, braucot pa velo celiņu, mani nepameta doma, ka celiņš ir super, bet braucējus nemana un gājēji arī nelikās raduši dalīt šo celiņu ar ne-gājējiem… to pirmo reizi izjutu jau braucot augšā kalnā pie stacijas, kad pretim nāca cilvēki un nemaz nedomāja palaist mani uzbraukt, lai gan redzēja, kā cīnos par katru metru uz priekšu… nu nekas… gan jau.. lejā jau nepaliku – uzbraucu tā vai citādi 😉

un tad atkal 43 km kāpuma… tikai šoreiz tie nācās vieglāk… km saskrēja ātrāk… kompānijā tomēr jautrāk un neesi tik ļoti koncentrējies uz pedāļiem 😉 vēl jo vairāk laiks bija ideāls – saulīte, silts (padsmit grādi rudenī!), apkārt zelta rudens ainiņas – mmmm….

finišu sasniedzām līdzīgā laikā, vidējo ātrumu salīdzinoši uzlabojot par 1 km/h. bet spēki ar to bija galā un tas jau bija dienas beigu sākums – vēl tikai vakariņas, pirtiņa un tad jau saldi sapnīši 😉

nākamajā dienā ģimene visādi mēģināja mūs noskaņot atpakaļ braukt ar mašīnu. laiks arī bija samācies – visu dienu bija izteikta migla, kura vēlāk pārvērtās tādā kā smalkā nepārtrauktā lietū.. bet mūs ar draugu tas neuztrauca – jutāmies vēl neizbaudījuši visu piedzīvojuma garšu un turpinājām gatavoties braucienam ar velo.

Mēs ļoti cerējām, ka ceļš atpakaļ būs vieglāks – ar slīpumu uz leju, pretēji turpceļam… un tāds tas arī bija… atpakaļ pa miglainu lietu bez saules nobraucām 2 stundās un brīnumainā kārtā paspējām uz vilcienu. Bet tas nenācās viegli – visu ceļu galvā bija doma, ka gribas paspēt, bet nav pārliecības, ka varēsim… braucu, cik ātri spēju, bet pie katra kalniņa jutu, ka kājas ir nogurušas un katrs metrs padodas ar mokām, bet nebija laika sevi žēlot… cerība paspēt uz vilcienu visu laiku spīdēja kā gaisma tuneļa galā, jo pretējā gadījumā, ja mēs nepaspētu, būtu vairākas stundas jānīkst stacijā līdz nākamajam vilcienam vai arī… vai arī Ronis mani piespiestu arī tālāk braukt ar riteni – vai nu līdz Slokai vai Ķemeriem… un tam es nebiju gatava…

Tā nu pēdējie km jau pilnīgā tumsā, kad īsti vairs neredzēju, kur braucu (jo manam ritenim nebija nedz lampiņas priekšā, nedz aizmugurē dega lukturis un draugs brauca aiz manis, lai no aizmugures braucošie redz viņa lukturi un attiecīgi mēs abi būtu drošībā). No drauga priekšējā luktura vājā gaismiņa izgaismoja slapjo asfaltu pietiekami, lai es sazīmētu ceļa reljefu un tā nu es arī braucu – iespējami ātri un uz tausti 😉 Lai arī bija grūti un beigās spēku ļoti maz, braukt pa Tukuma velo celiņu bija patīkami arī atpakaļ ceļā – nu jau zinājām, ka tas ved mūs tieši uz vilcienu un varēja atkal uzņēmt max iespējamo ātrumu.

Rezultātā – stacijā iebraucām 5 min pirms vilciena pienākšanas, kas lieti noderēja, lai draugs vēl paspētu nopirkt biļetes. Vilcienā iekāpām smaidīgi – vispirms jau par to, ka paspējām, bet arī par to, ka nobraucām visu gabalu bez ekscesiem. Vilcienā, protams, palika vēsi, jo visas drēbes bija sasvīdušas un miera stāvoklī pamazām atdzisa, bet dzīvojam gana tuvu Torņkalna stacijai, lai šīs neērtības nepaspētu mūs īpaši izsist no līdzsvara.

Tā nu šis piedzīvojums ir godam realizēts – izbaudīts & ierakstīts atmiņā ar plus zīmi uz palikšanu 😉

This slideshow requires JavaScript.

Advertisements
 

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s