LigaRo

par visu ap mani… tikai ne darbu…

skrējiens gar jūru 03/12/2011

Filed under: Piedzīvojumi,skriešana — LigaRo @ 18:52
Tags: ,

es domāju par to vairākas nedēļas. nesen mana ikdiena atkal pamainījās un es atkal esmu ierindas darbinieks (apmierināta), tādēļ daudz rūpīgāk pieeju sava brīvā laika plānošanai. iepriekš visas nedēļas nogales bija rezervētas bēniņu siltināšanai lauku mājās. tagad sezona ir noslēgta un jāatrod citas nodarbes.

baseins ir viena no lietām, pēc kuras tiecos tumšajā un aukstajā gada laikā. līdz šim jau pāris reizes esmu bijusi nopeldēties, bet skriešana kaut kā bija palikusi novārtā… kaut kā pieķēru sevi pie domas, ka tā ir viena pinķerīga padarīšana – skrējiens vien paņem stundu (9km), pirms tam 2 stundas nevar ēst (lai vieglāk un pat vispār iespējams paskriet), pēc tam vēl 2 stundas vajadzīgas, lai sevi savestu kārtība – stiepšanās, duša, matu žāvēšana utt. no vienas puses atrunas, bet no otras – pārbaudītas nepieciešamības skriešanai un procesa/ rezultāta baudīšanai.

gan visa iepriekšminētā iespaidā, gan vēl atceroties par skriešanas kvalitāti, ka asfalts ir pats sliktākais segums, kurš ilgtermiņā rada daudz dažādas veselības problēmas (visbiežāk ceļiem un mugurai), izdomāju, ka gribu skriet pie jūras. vismaz tagad, kad varu to atļauties tikai brīvdienās (laika ziņā).

iepriekšējās 2 nedēļas nogales nekas nesanāca dažādu mazsvarīgu iemeslu dēļ, bet šodien sanāca pat neskatoties uz to, ka jutos nedaudz apaukstējusies. protams, iedrošināja arī tas, ka Terēze palika pie mums pa nakti un šodien bija gatava eksperimentiem. viņa gan cerēja izbraukt ar riteni, bet beigās arī skrēja, jo riteņu noma bija slēgta. arī Lora skrēja – viņai izvēles nebija… sākumā ar prieku, bet beigās aiz bezizejas – kur saimniece, tur viņa (kopš pārbraucām mājās, saldi krāc savā ‘gultiņā’ un nekas apkārt viņu neinteresē – ne vakariņas, ne našķi, ne kompānija)

man pašai prieks par skrējienu. nedaudz pietrūka līdz 9km, bet ar noskrieto pilnīgi pietika – pēdējos 2 km noskrēju ar vienīgo mērķi tikt mašīnā🙂 nedaudz nepierasti skriet, nesaprotot, cik tālu esi ticis un cik vēl priekšā. skrēju no Bulduriem un spec mērījumu programmā Endomondo telefonā norādīju, ka mērķis noskriet 4km, lai saņemtu ziņu, kad laiks griezties atpakaļ. rezultātā aizskrēju līdz Majoru otram galam un atpakaļ.

vējs netraucēja, jo biju atbilstoši ģērbusies – gan ar skrējēju cepuri, gan cimdiem, gan vējjaku. svarīgi, ka pēc tam uzreiz tiku mašīnā un līdz mājām ir vienīgi 15 min, jo tad sākās aukstumi un attiecīgs diskomforts, kamēr nomazgājos un savedu sevi kārtībā.

līdz šim sarakstīju daudz tehniskas info par skrējienu un emocijas izpalika. bet tas bija galvenais, ko gribēju piefiksēt – esmu gandarīta, ka to izdarīju, pārliecinājos, ka skriet gar jūru ir gana ērti un nav nekādu šķēršļu turpmāk šo pasākumu atkārtot vēl un vēl. ceru, ka tā arī darīšu. ja būs kompānija, tad esmu par to pilnīgi droša.

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s