LigaRo

par visu ap mani… tikai ne darbu…

Komforta zona 19/09/2011

Filed under: Pārdomas — LigaRo @ 10:40
Tags: , ,

Mēs visi pēc tās tiecamies un ļoti sargājam. Ne visi spēj iziet ārpus savas komforta zonas, bet tie, kuri spēj – reti to dara labprātīgi. Un es tikai nesen aizdomājos, cik šīs zonas mums katram ir dažādas  – fiziskā, garīgā, profesionālā, personīgā, apzinātā, neapzinātā u.c.

Kas attiecas uz fizisko, tad man tas nekad nav sagādājis īpašas grūtības un joprojām apzināti izaicinu sevi uz jauniem sasniegumiem (sev par prieku) – noskriet vairāk, izturēt ilgāk, nobraukt ātrāk nekā liekas droši utt. No vienas puses es fiziski eju ārpus komforta zonas, bet no otras – daru to ar prieku, bez sevis laušanas, jo ļoti skaidri zinu sajūtas pēc tam – gandarījumu un kārtējo apliecinājumu sev, ka to varu.

Arī profesionāli esmu darījusi daudz vairāk nekā konkrētā brīdī gribas. Īpaši laikā, kad strādāju aģentūrā – tur fiksēts darba laiks praktiski neeksistēja un bija jau ierasta skaidrošanās mājās par to, kādēļ laiku pa laikam ir jāstrādā brīvdienās. Šajā laikā es daudzas lietas pakārtoju darbam un mērķim veidot karjeru, krāt pieredzi un ieņemt arvien atbildīgākus un labāk apmaksātus amatus. Tagad pati sev jautāju, vai tā bija iešana ārpus komforta zonas, kā līdz šim domāju?

Tas, kur es noteikti neesmu pielikusi apzinātas pūles un enerģiju, ir garīgā un privātā zona. Vienmēr esmu plūdusi pa straumi un atrunājusies, ka apkārt ir daudz svarīgākas lietas darāmas. Iemeslus tam var atrast vienmēr un visur. Un arī prioritātes bija pilnīgi citas – tas pats darbs, aktīvā atpūta utt.

Bet vecums nenāk viens🙂 Ar to kopā nāk arī uzmācīgas domas – kas es esmu, kāda es esmu un priekš kam? Vienā brīdī saprotu, ka sevi nemaz nepazīstu. Esmu runājusies ar daudziem, zinu, kas apkārtējiem patīk/ nepatīk, ir/nav svarīgi, bet pati par sevi to nezinu.. Nekad neesmu ar sevi runājusi no sirds – atklāti, ar interesi iepazīties un sadraudzēties pa īstam!

Vienu lietu, ko sapratu jau agrāk – ir ļoti grūti būt godīgam un atklātam pašam pret sevi. Tas bieži vien ir ļoti nepatīkami un izraisa nevēlamas sekas jeb to pašu nepieciešamību iet ārpus komforta zonas un kaut ko mainīt, lai pats sevi darītu laimīgāku. Vieglāk ir izlikties, ka viss ir kārtībā, ka nekas netraucē un tad nekas arī nav jādara, lai kaut ko mainītu🙂

Bet ticu, ka sevi mainīt uz labu un attīstīt var tikai ejot ārpus komforta zonas. Un es gribu mainīties. Gribu attīstīties. Gribu sasniegt jaunus mērķus un iegūt jaunus savu spēju apliecinājumus. Galu galā – gribu būt laimīga un diez gan skaidri esmu sev formulējusi, kas ir tās primārās lietas, kas man ir nepieciešamas, lai tāda justos. Vienīgais nepatīkamais moments ir nesenā atklāsme, ka es ļoti sargāju savu komforta zonu un tieši tādēļ šobrīd netieku uz priekšu. Un tas tad ir mans šī brīža izaicinājums #1 – iet uz priekšu, neskatoties atpakaļ!

 

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s