LigaRo

par visu ap mani… tikai ne darbu…

Brauciens ar jahtu 21/08/2011

Filed under: Ceļojumi,Piedzīvojumi — LigaRo @ 20:37
Tags: , , , ,

tas bija diez gan negaidīts, tomēr ļoti patīkams pārsteigums, kad nu jau diez gan tuvi draugi nolēma dzimšanas dienu svinēt nevis mājās Ogrē, bet gan uz jahtas Lībava. zinot draugu vērienu, jau pirms tam bija skaidrs, ka pasākums būs īpašs. un tā arī bija!

gaviļniece Iveta gaidīja mūs visus Laša ielā Lielupē, lai plkst. 12:00 mēs dotos ceļā uz Mērsragu. piekodināja pašiem piedomāt pie apģērba, lai justos ērti, kā arī lūdza paņemt peldkostīmus peldei jūrā… bija tikai viens BET – visu iepriekšējo nakti spēcīgi lija lietus tā, ka es modos augšā un ar šausmām domāju – kāds būs pasākums, ko tādā laikā vilkt mugurā, ko ņemt līdzi un vai vispār būs, ko darīt un jutīsimies droši ceļā… tādos murgos pagāja visa nakts. beigās nolēmu, ka vienīgā iespēja jebkurā gadījumā ir ļauties notikumu gaitai un tā arī darīju.

no rīta lietus bija pierimis, bet debesis joprojām bija pelēki pelēkas – neatstājot vietu cerībām par sauli, pēdējo vasaras kleitu iznācienu sezonā un peldēm. Bet peldkostību bija jāņem – ja jau jubliāre pieteica!

precīzi norunātajā laikā ieradāmies Laša ielā, nolikām mašīnas, sasveicām jubilāri un devāmies ceļā. debesis joprojām bija pelēkas, bet vismaz nelija – tas jau pēc nakts pārdzīvojumiem likās ļoti labi😉 ārā pūta jūtams vējelis, kam līdzi nāca arī mazi vilnīši… tajos mēs šūpojāmies lielāko brauciena laiku… tas bija jautri – nekādas blaknes neizjutu😉

Iveta bija smalki pārdomājusi visu cienastu – dažnedažādas maizītes ar lasi, ar olu un ķilaviņu, ar siera salātiem, ar garnelītēm, bija arī žāvēta vistiņa, gaļas pīrādziņi, sieriņi un daudz daudz balta un sarkana vīna! brauciens līdz Mērsragam ilga 5 stundas. ciemiņi brauciena laikā to vien darīja kā našķojās, bet tā arī nespēja notiesāt visu sarūpēto.. ar to Iveta izceļas – kā gādīga namamāte vienmēr ir visu labi un nekļūdīgi pārdomājusi!

laiks uz jahtas pagāja nemanot – kas pļāpāja, kas vēroja jūru un krastu (caur tālsktati), kas ēda un dzēra, kas dejoja, kas fotogrāfējās – visi atrada sev laika kavēkli (laiks arī pa ceļam noskaidrojās un brīžiem mūs pat saulīte palutināja) un vienā mirklī jau braucām iekšā Mērsraga ostā. Tur mūs sagaidīja daudzi karakuģi no dažādām valstīm (sapratu, ka svētiem par godu) un daudz svētku apmeklētāju.

izkāpuši no jahtas nolēmām vēl pāris stundas padzīvoties pa Mērsragu, kamēr atbrauc pasūtītais autobuss, lai brauktu mājās. pastaigas režīmā gājām cauri ciemam uz jūru ar dziesmām, jokiem un smiekliem, kamēr nonācām pie jūras. tā bija pirmā reize un vieta, kad ieraudzīju jūras krastu aizaugušu ar zālēm kā ezerā – peldvieta bija speciāli izpļauta. puiši, kā parasti, ātrāk noorientējās un ļāvās piedzīvojumu garšai – devās nopeldēties. meitenes tikmēr attaisnojās ar to, ka peldkostīmi palikuši mašīnā un vispār nav tik silts (tas nekas, ka ceļā uz autobusu tomēr sataustīju savu peldkostīmu somā :D) smieklīgi izskatījās arī tas, ka peldēt gribētājiem bija diez gan tālu jāiet, lai saslapinātos virs ceļgaliem – vietā, kur ūdens dziļums vīriem sasniedza vidukli, no krasta viņi izskatījās kā sērkociņa lieluma silueti. ārā laiks nebija tik silts, lai gribētos peldbiksēs apkārt dauzīties😛

kopumā iespaidi par Mērsragu bija dažādi. no vienas puses varēja tikai apskaust vietējos par dzīvošanos tik tuvu jūrai, turklāt, tik mežonīgai un mazapdzīvotai… no otras – ciems bija pārpildīts ar jūrniekiem jautrā prātā, kuri retais runāja latviešu valodā (ļoti daudz krieviski), bet bija svētku sajūta – pie ostas aktīvi darbojās vietējā televīzija, intervējot dažādus viesus, visas kafejnīcas skaļi spēlēja mūziku un gatavojās apmeklētāju pieplūdumam vakarā, bija arī svētu koncerts ar ieejas biļetēm 4Ls/gab., kur garām ejot dzirdēju Olgu dziedam – kad man vairs nebūs 16it…😉 vienīgais, kas riktīgi pabojāja omu un iespaidu par Mērsragu – draugam nozaga maku, ko viņš neuzmanīgi bija izmetis pie jūras ģērbjoties un atnākot pēc 15 min atpakaļ to meklēt, jau vairs atrada tikai tiesības un bankas karti mētājamies – bez maka, tehniskās pases mašīnai un pietiekami daudz naudas… citādi pasākums bija ļoti feins -pats brauciens ar jahtu, kompānija un piedzīvojums.

ar šo pasākumu esmu gandrīz piepildījusi vēl vienu savu sapnīti – izbraukt ar kuģīti jūrā saulrietā. kuģītis un jūra bija, bet izpalika saulriets… ceru, ka arī tas būs… vēl šogad😉

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s