LigaRo

par visu ap mani… tikai ne darbu…

velo pārgājiens 11/08/2011

šogad pirmo reizi mūžā piedalījos velo pārgājienā, kuru organizēja diez gan traks un enerģisks puisis – Sandis Lizbovskis. Šķiet, viņam nav nekā neiespējama – skrien maratonus, brauc ar velo, slēpo un snovo un visu dara enerģisko no sirds.

Šogad maršruts bija nosprausts ap Daugavpili. Braucām trijatā – ar draugu Ronaldu un viņa māsas meitu Terēzi. No Rīgas vedām 2 riteņus – Terēzes un man speciāli sarunāto brāļa sporta riteni (ar domu – lai man vieglāk mīties un nav īpaši jāiespringst). Ronim riteni sarunājām nomāt Silenē. Tur arī atstājām mašīnu, jo pēc trešās dienas tur bija paredzēts atgriezties un mums finišēt.

Sākās viss gana labi – atbraucām, sarunājām speciālas pusdienas, sataisījāmies un pilni ar piedzīvojumu gaidām devāmies ceļā. kartē redzējām, ka pa lielo ceļu tie ir 35 km līdz Demenei, bet mēs jau kavējām. Tādēļ izlēmām riskēt izbraukt pa mazākiem ceļiem taisnāk – tur GPS solītais ceļa garums bija 20-25 km.

Sākām braukt un jau pirmajā krustojumā atļāvāmies iebilst navigācijai telefonā – pretēji norādei braukt pa labi, aizbraucām pa kreisi, jo cerējām būt gudrāki🙂 Protams, ka tā nebija😉 Vēl vairākas reizes apstājoties dažādās aizdomīgās vietās un pamaldoties, no lieka nobraucām ap 8 km. Kamēr atgriezāmies pirmajā krustojumā jau ar lielāku uzticēšanos un paļāvību navigācijai😛

Pirmās dienas brauciens visu laiku bija pa grants ceļu, uz kura bija izteikta ‘trepe’- viss ceļš tāds, kā jūras dibens… un pa to visu ir jākratās uz priekšu.

ak, jā – aizmirsu pateikt – lai būtu interesantāk, līdzi paņēmām arī suni Loru. nedēļu pirms brauciena sarunāju ar savu visu varošo tēti, ka viņš uztaisa speciālu velo grozu, kur ielikt suņa somu. Tētis to arī izdarīja. Pirms brauciena ar draugu to cītīgi uzmontējām uz Terēzes riteņa (vienīgais, kuram derēja stiprinājumi) un pārējais bija Loras ķepās😉

pārsteidzoši, bet sunim patika vizināties – gulēja savā somā tīri apmierināta. vienīgās pretenzijas bija pret braukšanas ātruma samazināšanos vai atpalikšanu no pārējiem – Lorai vienīgā pieņemamā vieta bija izteikti grupas priekšgalā un noteikti pirms Roņa un Terēzes. man tas sagādāja ne vienu vien grūtu brīdi, jo ritenis beigās man bija nevis labais sporta, ko biju sev sarunājusi, bet gan Terēzes stipri viduvējais un viens no vājākajiem starp brauciena dalībniekiem.. attiecīgi pārējo nācās pielikt ar kāju spēku… Labi, ka man tāds ir😉

atgriežoties pie pirmās dienas – sākums bija ne tikai ar lielu maldīšanos, bet arī biežu apstāšanos praktiski katrā kilometrā, jo Terēze sākumā brauca ar savu riteni un Loru aizmugurē (pati gribēja), bet īsti līdzi netika, laiks bija karsts, vaigi meitenei sarkani un galvā bezcerīgas domas – tā taču tikai pirmā diena!!!! kamēr vienā brīdī es sarpatu, ka kaut kas ir jāmaina. piedāvāju mainīt riteņus. ar lielu pretošanos Terēze beigās piekrita. un tad kaut kā līdz ar spēku izsīkumu bijām galā – Demenē, kur mūs jau gaidīja pārējie ceļabiedri.

pirmā nakts pagāja jaukā 2 stāvu mājiņā pie ezera, kur visi draudzīgi sagulējām, iekodām, iedzērām un visādi citādi ietusējām. no rīta nedaudz aizgulējāmies, jo tusiņš vakarā ieilga, bet to pārdzīvoja tikai Sandis – bija izjaukts viņa plāns🙂 ar visu to viņš, kā ierasts braucienos, visiem sagatavoja brokastis – cepa kaudzēm olas un desiņas😉

pirmos minienus uz riteņiem otrajā dienā visi pavadījām ar skaļām ovācijām – dibeniem bija, ko atcerēties no iepriekšējās dienas😉 bet drīz atkal apradām un aizmirsāmies. otrās dienas maršruts bija – no Demenes caur Daugavpili uz Serškāniem praktiski Krāslavā jau. šajā dienā nobraucām teju 70 km. tiesa – pa asfaltu lielāko ceļa daļu. laiks bija ļoti labs. apstājāmies arī nopeldēties un uzkāpām skatu tornī pie Daugavas lokiem pa ceļam. vakarā atkal tusējāmies pie ugunskura. mēģinājām dziedāt, bet vārdu zināšanas bieži pievīla🙂

trešā diena bija paredzēta caur Krāslavu pāri Daugavai un pa otru pusi uz Sileni. šis ceļš bija, galvenokārt, asfaltēts, BET ar daudziem kalniem un lejām, kas prasīja lielu fizisku spēku un izturību. braucot bija doma, k 3 dienas ir max, ko varu nobraukt. bet vakarā un jau no rīta, taisoties mājās, likās – varētu braukt vēl😉

tā nu mums bija 3 dienu brauciens. un galvenie ieguvumi vai pozitīvās atziņas sev: 1) jauns piedzīvojums 2) apliecinājums sev – es to varu 3) suns-tusētājs 4) Daugavpils apkārtne ir ļoti sakopta ar skaistiem dabas skatiem un ezeriem 5) jauka kompānija.

nobeigumā – iesaku izmēģināt ko tādu – neaizmirstami iespaidi garantēti!😉

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s