LigaRo

par visu ap mani… tikai ne darbu…

Stipra sieviete 14/06/2011

Filed under: Pārdomas — LigaRo @ 12:27
Tags: , ,

rakstīju virsrakstu un vairākas reizes burti ķērās – tik aplams šobrīd šķiet šis vārdu salikums. un tomēr tā ir realitāte – sieviete ir stipra un nereti daudz stiprāka par vīrieti blakus, ja tāds viņai ir..

viena ļoti stipra sieviete, ko pazīstu, ir drauga mamma. bezgala patstāvīga, neatkarīga un spītīga (kā visi auniņi pēc horoskopa). vakardien runājām un viņa teica – kur tad ir tie stiprie vīrieši, uz kuriem paļauties? savā dzīvē tādus neesmu satikusi! un to viņa teica pēc tam, kad drauga māsas meitai, kurai šobrīd 14 gadi, ieteicu savā dzīvē vīrietim nekad nerādīt, cik viņa ir stipra un varoša.. tā arī radās doma par šo rakstu – vēlme ar sevi apspriest, kas tad īsti slēpjas aiz vēlmes būt stiprām un visu varošām…

kā šodien atceros sevi ap 18 gadu vecumu, kad man galvenais bija izrauties no vecāku mājām un kļūt patstāvīgai – pašai sākt pelnīt naudu, veidot karjeru, kārtot savu dzīvi un ļaut vecākiem atpūsties – baudīt ‘otro’ jaunību. gluži tajā vecumā tas nenotika, bet dažus gadus vēlāk gan – tiklīdz radās iespēja īrēt dzīvokli, es to izmantoju. protams, ar to vecāku atbalsts nebeidzās un varbūt kādā brīdī pat pieauga, jo pašai bija žēl naudu tādām lietām kā ledusskapis, veļas mašīna, katli u.c. saimniecības lietas… tā vietā labāk ceļoju😀 un vecāki, nevarēdami sagaidīt, kad mēs ar draugu paši nobriedīsim, ik pa laikam mūs apdāvināja.. par to viņiem lielais paldies!

bet atgriežoties pie tēmas – es arī vienmēr esmu gribējusi būt stipra un neatkarīga veiksminiece. līdzīgi kā skolā nedevu sev atlaides līdz maģistra grāda iegūšanai (nebija neviena parāda vai domas par akadēmiskajiem), tā arī karjerā ziedoju sevi visu, kamēr sasniedzu kāroto – finansiālu patstāvību un brīvību lēmumos – ko gribu darīt, kur braukt/ nebraukt, kā tērēt/ netērēt nopelnīto. un pašai par pārsteigumu es to sasniedzu… pārsteigumu tādēļ, ka sasniedzu savu lielo dzīves mērķi ātrāk nekā biju domājusi… tādēļ, ka vienā dienā sapratu – gadus 10 atpakaļ nospraustais mērķis nemanāmi bija sasniegts un es nebiju tam gatava – nebiju izdomājusi, ko gribu tālāk – kāda ir manas tālākās dzīves jēga, kādi ir tālākie mērķi, uz kuriem tiekties? un vēl bija nedaudz kauns par savu pieticību jaunībā – kā es varēju tik pieticīgi vēlēties, ka tik ātri un ‘viegli’ to sasniedzu?

protams, tagad arī saprotu, ka dzīve nesastāv tikai no karjeras. visās lietās ir vajadzīgs līdzsvars un primāri jau sakārtota personīgā dzīve. un tā bija vēl viena pārsteidzoša atklāsme – saprast, ka visu laiku esi tiecies un būvējis tikai vienu no dzīves svarīgajām sastāvdaļām, aizmirstot vai neapzinoties pārējo nozīmi. un tieši tad arī sapratu, ka būt stiprai un visu varošai nav gluži tas, kas sievieti dara laimīgu. tas dod pārliecību par sevi, neatkarību un apkārtējo apbrīnu, bet liedz justies kā sievietei – mīlētai, aprūpētai, pasargātai un nedaudz lutinātai.

un te tad ir jautājums – ko īsti mēs, sievietes, gribam? un trakākais, manuprāt, ir tas, ka šo jautājumu katrai ir jāuzdod sev daudz agrāk nekā esam gatavas uz to atbildēt🙂 ja es savos 18 gados būtu vēlējusies kaut ko citu, es tagad to būtu jau sasniegusi… tagad esmu tur, kur gribēju būt vairāk kā 10 gadus atpakaļ… un ar to izrādās par maz… tādēļ arī drauga māsas meitai saku – esi stipra un pārliecināta par sevi (vēlams arī neatkarīga), bet NEKAD nevienam to nerādi, esi gudrāka!😉

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s