LigaRo

par visu ap mani… tikai ne darbu…

Liepāja 12/05/2011

draugam bija darba darīšanas Liepājā un šoreiz man ļoti gribējās izmantot izdevību – braukt līdzi un pēc ilgiem laikiem izstaigāt pilsētu, apskatīties kā izskatās, kas jauns, kāda jūriņa utt.

pirmajā dienā ļoti agri izbraucām, lai 10:00 jau būtu galā. es pieteicos par šoferi – vismaz kaut kādu pienākumu šajā braucienā gribējās uzņemties arī man😛 tikai tā braukšana sanāca ilgāka nekā biju iedomājusies… tagad zinu – Rīga-Liepāja ir 209 km. tas jau laikam ir tradicionāli, ka turp ceļš liekas daudz garāks nekā atpakaļ.. katrā ziņā likās, ka Liepāja ir tik tālu, ka mēs visu laiku braucam un braucam (un brīžiem ļoti ātri…), bet kā nav gala tā nav. beigās ar 10 min kavēšanos bijām klāt un es ar savu suni Loriņu varēju sākt klīst pa pilsētu. iepriekšējā vakarā Liepājas tūrisma lapa liepajaturisms.lv izpētīju, kur un ko skatīšos. likās interesanti iziet to ‘kā pa notīm’ taku. karte telefonā arī bija ielādēta, turklāt, kā Rīdziniecei ar orientēšanos mazākā pilsētā vispār nebija problēmu – piešāvos 1 un 2😉 tad nu izstaigāju taku, novērtēju pilsētu (pozitīvi) un, skatoties un nelaimīgo suni uz akmeņiem saulē, nolēmu iet beidzot uz jūras pusi.. tur Lora atplauka – skrēja no sākuma pa parku, intensīvi ostīja zāli un ziedošās puķītes un mēģināja aptvert laimi, ka beidzot vairs nav jāskraida pa sakarsušu asfaltu, zem kokiem ir ēniņas, kur atveldzēties un saite arī palaista vaļā.. parkā pie jūras (Jūrmalas ielas galā) biju patīkami pārsteigta par infrastruktūru – jau minēto parku, kurā bija arī milzīgs bērnu spēļu laukums dažāda vecuma bērniem, stadions, velo/ gājēju/ skrituļotāju celiņš un arī skaitas koka laipas uz pašu jūru.. tiklīdz uzliku pirmo soli uz šīs laipas, Lora uzreiz nojauta, kas ir laipas otrā galā un burtiski auļiem aizskrēja uz jūru. tā viņai bija kā balva par pacietīgi izstaigāto pilsētu😀 man gan pirmajā dienā pie jūras bija ļoti auksti – vējš bija auksts un ass. līdz pašai jūrai aizgāju tikai Loras dēļ. mēģināju arī iekāpt ūdenī un atklāt sezonu, bet tiešām – kājas rāva krampī un izlecu no tā ārā.. ļāvu nedaudz Lorai padauzīties pa smiltīm un gājām pa nākamo laipu atpakaļ kāpās uz parka pusi… jā, vēl – pie jūras praktiski nebija cilvēku priekšpusdienā un arī kāpas likās tukšas, bet parka daļā gan bija daudz jauno māmiņu ar bērniem & vispār Liepāja likās kā jauniešu pilsēta – man likās uzkrītoši daudz jaunu cilvēku – gan puišu, gan meiteņu, un salīdzinoši maz vecu cilvēku.. tas, protams, arī bija viens no patīkamiem un cerīgiem novērojumiem… pat aizdomājos, ka būtu vērts Latvijas demogrāfisko situāciju papētīt nevis kopumā, bet pa atsevišķiem reģioniem/ pilsētām – varbūt ir pozitīvie piemēri tepat, no kā mācīties un izdarīt secinājumus valstiskā mērogā?

tad nu pēc jūras mēs ar Loru kādu laiku pasēdējām piejūras parkā pie vienas ļoti skaistas skulptūras. es palasīju jauno LD, Lora izpētīja tuvējo apkārtni un izmantoja brīdi atpūtai ēniņā.. pēc tam turpinājām pastaigu atpakaļ pie mašīnas, nedaudz iekodām, draugu gaidīdamas & nesagaidīdamas un devāmies atpakaļ uz jūru. šoreiz meklēju vietiņu kāpās, kur paslēpties no vēja, bet tomēr ļauties pirmo saules staru valdzinājumam. un te biju pārsteigta atklāt, ka kāpas ir pilnas ar cilvēkiem – katrā ieplakā, pat vismazākajā kāds vai kādi gulēja.. un tās vēl nebija darba dienas beigas.. tikai agra pēcpusdiena ap plkst.15.. bet nu laiks, protams, bija ideāls – ja nebūtu vēja, diena bija tieši tāda, kā jūlija vidū – karsts, bez mākoņiem, jūra, smiltis, sauļošanās.. kādu laiciņu to arī pabaudīju.. kamēr sapratu, ka moku suni.. Liepājas jūras malā nav lielu krūmu vai brikšņu, no kuriem veidotos lielāka vai mazāka ēna, kur Lorai paslēpties no karstuma.. visi mani mēģinājumi jel kādu ēnu izveidot pašai, bija neveiksmīgi lielā vēja dēļ.. tā nu vienā brīdī vainas apziņa kā sliktai suņa saimniecei izauga pietiekami liela, lai mēs atkal dotos tālāk. drīz arī draugs beidza strādāt un mēs kopīgi gājām vēlās pusdienās/ agrās vakariņās uz Pastnieka Māju. tur bija sarunāta tikšanās ar vienu drauga paziņu Ievu, kura dzīvo Liepājā. attiecīgi tur dažas stundas pasēdējām & radās vēlme visiem kopā vakaru turpināt. mēs iekārtojāmies viesnīcā, paziņa aizbrauca mājās paņemt nepilnus 2 gadus jauno meitiņu Lauru (bērnam ir ļoti interesanta valoda un 2 dažādas intonācijas vārdu salikumam ‘nu jā’ – it kā apstiprinot kaut ko, jo vienkārši ‘jā’ viņa vispār nesaka, vai arī paužot izbrīnu par kaut ko + 41.gada piemineklis bērnam atgādina mērkaķīšus, kas tā arī katru reizi, braucot garām, tiek sakti… un jā – es biju smukā tante😛, pie kuras viņai ik pa brīdim gribējās ielīst klēpī, kad nekoķetēja un necienāja vīriešus pie blakus sēdošā galdiņa vai nedzenāja un nebaroja Loru) un visi kopā devāmies atpūsies uz Fontaine Royal viesnīcas āra kafe. cilvēku tur praktiski nebija. bez mums vēl viens galdiņš aizņemts. vairāk tautas bija pie burgernīcas, bet to mēs šajā vakarā neizvēlējāmies😛 tā nu jautri sēžot, čalojot un uzjautrinoties par bērna un suņa rotaļām pienāca nakts un laiks iet gulēt. vienīgi piezīmēšu, ka tāda vieta, kur laipni uzņem gan mazus bērnus, gan suņus visās telpās (arī restorānā) daudz nezinu… šeit viesmīle piebilda – tā mums ir regulāra parādība… un es ticu – daudz kur kopā ar suni neaiziesi😉

nākamajā dienā pirmais piedzīvojums bija ar viesnīcu. palikām ļoti jaukā mazā viesnīciņā Poriņš (ļoti jauks kafe/ restorāna noformējums – stilīgas lampas un asprātīgi izvietotas ventilācijas lūkas, rullo žalūzijas ar lauku ainu apdrukām, viena siena no malkas pagalēm utt.) uz Peldu 1-9. skaidrs, ka viesnīcas nav paredzētas suņiem. iepriekšējā vakarā draugs sarunāja, ka mums ļauj ar suni palikt, bet neviens to suni nedrīkstot redzēt. arī novērošanas kameras viesnīcā😀 iekšā iegājām, bet pus nakti es domāju – kā lai tiek ārā? administratore vēl pirms mūsu gulēt iešanas laipni lūdza, vai varam no rīta noslēpt suni tā, lai maiņas administratore neko nepamana?🙂 mums, protams, ir spec suņa soma, kuru var arī aiztaisīt, bet ne Lora tā ir pieradusi sēdēt, nedz īpaši patīkami.. turklāt, no rīta suns vēl bija jāizved ārā un pēc tam jāiet uz brokastīm😀 beigās gan to visu palaidām vieglāk. draugs palaida vieglāk😉 teica – iesim un darīsim, kā gribam un tad redzēs… neviens beigās neko arī neteica. tikai es neērti jutos + pārdzīvoju, ka suns jau otro dienu nedabū normālu ēdienu.. braucienos suņa barība nav interesanta (lai gan visu laiku bija līdzi), bet restorānos un kafe suni barot arī nav stils… tā nu kaut kā līferējām pa vidu – pie izdevīgas kaut ko viņai iedevu + mēģināju pierunāt uz sauso barību (kura mājās Lorai tīri labi garšo).

vārdu sakot – viesnīcas stāsts beidzās veiksmīgi. un beidzot visi kopā varējām vēlreiz doties uz jūru – šoreiz ar draugu kopā (esmu vainīga – dezorganizēju viņu no darba šajā dienā :P).. laiks arī šajā dienā bija labāks – tik pat silta saule, bez mākoņiem, tikai vējš mazāks… tā nu visu dienu sauļojāmies.. un šoreiz arī ūdenī iekāpt uz brīdi varēja🙂

pēc jūras vēl gribējām paņemt kādus ‘suvenīrus’ no Liepājas tirdziņa – aizbraucām un iepirkām tur, cerams, vietējos redīsus, salātus, lokus, dilles, reņģes un skumbriju un Skrundas/ Saldus maizes ceptuves rupmaizi. pa ceļam uz mājām iebraucām vēl pie drauga radiem Skrundā, kur namatēvs Gunča bija pa dienu noķēris līni & to arī dabūjām kā cienastu uz mājām. vēl tikai pašiem vajadzēja tikt uz Rīgu, bet citādi jaukā 2 dienu darbs/atpūta bija izdevusies godam!

Smalku punktu pasākuma pielika vēl vakarā izceptais līnis ar pašu taisīto vīnu (drauga hobijs jau pāris gadus no manās lauku mājās Dailes izaudzētajām vīnogām) – vai tā bija nostaļģija vai kas, bet kaut ko tik garšīgu (zivi) es neatceros, ka biju ēdusi – perfekta garša!

Šorīt arī salātiņi no tirdziņā iepirktajiem zaļumiem ar vietējo rupjmaizīti bija super gardi. Šī bija tiešām viena feina apstākļu maiņa, jauni pozitīvi iespaidi un pilsēta, kurā gribas atgriezties (vēlams, ne braucot ar mašīnu – tas gan likās pārāk garš un apnicīgs ceļš…)

Un beidzot – iemūžinātie kadri ar telefonu😉

This slideshow requires JavaScript.

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s